25 June 2010 @ 10:36 am
 
vuhūuuu.. šampis ar ķiršiem no rīta un pičkājam stefano lidmašīnā un sūtam atpakaļ. gide gideona loma pieaugušam puikam vēl nebūtu nekas traks, jo mēs tāpat visu laiku centāmies uzturēt pieklājīgu promiļu daudzumu, lai viņam šeit patiktu, un vairāk izbaudījām viena otras sabiedrību, ļaujot atcerēties projektu, kad pārvietojāmies un visu bīdījām visur bezmaz pakā pa četri. bet jā, tas trakākais ir, ka nevaru izturēt sieviešu (tieši daudzskaitlī, jo uz vienu kkā varu koncentrēties) sabiedrību tik ilgi.
 
 
25 June 2010 @ 10:08 pm
 
 
 
25 June 2010 @ 11:10 pm
 
asaras ir perfekti sāļas. ne par daudz, ne par maz
atvieglojums ar kādu viņas krīt, kad beidzot ļautas
riktīgs mierinājumu

neesmu domas, emocijas, sajūtas un sava pieredze. neesmu savas dzīves saturs. esmu dzīve. esmu apziņa. esmu tagadne. es esmu.