džilindžera īstvikas raganas kkāds fuj. būtu kino būtu gājusi ārā. grāmatu pat pabojāja. tur viņas tādas skaistas, kaķiskas un raganiskas aiz sava izsmisīgā lēciena mēģinājuma pretī interesantākai, ciešamākai dzīvei, a te kkādas losītes ar stulbiem jokiem, kas noreducējušās līdz bešenstvo matki. nez, vai beigās pļavniece bija domāta kā tā brenda no grāmatas, vai gotemas pingvīns no betmena, kad viņš teica to savu runu tribīnē, bet vienīgā vieta, kuru izbaudījām bija betmena daļa, kur žagars ar sudraba biksēs dejojošo poču izpsēlēja betmena epizodes pa virsu skanot orģinālajam filmas skaņu celiņam un paralēli tulkojot latviski. līdz asarām sasmējāmies.
finālā tas ratatatatataaa ar automātu veidenbauma stilu atgādināja. vienmēr beigās ratatatatatataaaaa.
kkāds mistrojums

tā gribās velo tripā uz kalniem. naudiņa atlikta. grafik- lūdzu, lūdzu ļauj.

ja ir kkas, kas simbolizē bezgaumību, tad tas ir bildēties rododendros. fļēk.