pēc vakarvakara atlaižu savu iner PR. malkoju aliņu atgāzusies, aizņemot vismaz trīs svešas dārza mēbeļu komplekta sastāvdaļas un tikko satiktam džekam, kam es-tankā-pofigā sejasizteiksme, stāstīju par to, kā nesen uztaisīju stelles no divmetrīgām līstēm ko atradu garāžā un uzaudu šalli. ieteicu viņam pamēģināt un prasīju vai viņš nezin kur var dabūt labas parketa naglas. pēc tam centos iesaistīt viņu kaut kādā nebūt sarunā, vaicājot cik ilgi viņš var bez apstājas maksimālā ātrumā ar smilšpapīru ņemt nost vecu krāsu, viena pati sasmējos viņam par apjukumu, kad viņš prasīja ar kreiso vai ar labo roku. malacis mazā, malacis.
small talk ģēnijs.
puspazīstami cilvēki pēdējā laikā piedāvā sagādāt nomierinošus līdzekļus, kā nu kurš pēc savas pārliecības. baldriāņu un zāles tagad navalom. neēdu ne vienu, ne otru.

ir divas biļetes rītdien uz jaunā rīgas teātra "jāņokuli" pulkstens septiņos. viena tukša. ja grib, droši var ņemt.