ik pa brīdim šādos skaistos rītos uztaustu sevī vēlmi vai nu vairs nekad nemelot viņiem, vai vairs nekad.

kā iestāstīt mīļai meitenei, ka viņa nav atgremots atkritums, no kura paņemts vajadzīgais un tagad čjāāu. neteikt, jau, ka nosacījuma došana un ziedošanās, kāpēc tev tik ilgi jau tik slikti. vispār neredzēt sevi kā ņēmēju vai neņemt attiecībās. kas to iemāca? tagad jūtās apzagta, pretējā gadījumā justos tikai kā pēc neveiksmīga darījuma.

vēl 8as stundas un darba pirmais variants būs printējams. es esmu runājusi.