es esmu drausmīgs zadrots- jau ceturto dienu, brīvajos mirkļos pierakstu uz lapas sastāvdaļas
saviem cepumiem. es esmu par jaunu tādam kulināriskajam lāstam. viens liels wtf nāk par to visu.
agrāk vispār, izlaižam ar puikā velo apli, padzeram aliņus andrejsalā, parunājam par darbu, atbraucam filmu paskatīties un es sāku kko pa cepeškrāsni un ledusskapi vandīties. un ne jau vnk ķiploku grauzdiņus, vai vistas spārniņus, bet kkādu sveču gaismas preteklību servējamu divās kārtās. nu fāaaaaaak. es diskreditēju neatkarīgās sievietes, jo džeki vnk pa to laiku aizlien četrus aliņus un 3/4 filmas priekšā, zviedzot par ģimeni, māju, kārtīgu vīru,sētu pieskaņotu jumta krāsai un zelta retrīveru tuvākajā nākotnē, kamēr es apmierināti izvēršu personīgo cīņu starp mārsilu un raudeni.

patīk, ka pelēks. patīk, ka dara. patīk, ka sanāk.
lāaburīiiiit :) (<-češīras kaķa)

kas ir ar tām riebeklēm. veca, neapmierināta un ar naudu. nopirkusi sev puiku būtu, nestaigātu tik neapmierināta ar visu. katrs mazākais sīkums izraisa tik pretīgi teatrālas nopūtas, ka neizturēju nepiezīmējusi , ka "būtībā dzīve ir ciešanas". un viņa ir tik neglīta. manā pasaules uzstādījumā ir diskriminācija šitajā jautājumā, jo neglītiem cilvēkiem ir vēl mazāk tiesību būt riebīgiem. man tas vienkārši liekas kkā pārāk neaptverami un stulbi, ka tu izskaties pēc sūda un pasvītro to ar kretīnisku raksturu. kaut gan no otras puses tas nav par vaibstu neglītumu, bet gan to zivs sejas izteiksmi ar kuru viņa staigā kasīdamās apkārt. vispār jābaidās, jo varbūt viņas morālā kroplība ir dzīves noguruma sekas uz ko mēs šitādā tempā arī čāpojam.

un, runājot par pieaugušiem cilvēkiem, kas slikti uzvedās.. baigais ir tas mirklis, kad apzinies, ka vienīgais, kas kontrolē to vai labi izdarīji vai slikti, vai biji nejauks, vai jāstāv kaktā, esi tu pats. mamma ar tēti nekauninās un nemaz nezinās kā tu uzvedies. un tad jau kā kkuram tā pašregulācija strādā.
portugāles vēstnieka sievai un antai rugātei nestrādā.