logā saliku bildes kurās esmu smieklos samiegtām acīm. izslēdzu skaipu un telefonā uz laiku bloķēju abu telefonus. čības nomainīju uz 12 cm un par sodu tā staigāšu tik ilgi kamēr atjēgšos un smaidīšu spogulī sev pretī. jebkuram piedāvājumam atbildēšu ar "jā". dejošu vismaz stundu dienā. četras dienas terapeitiskos nolūkos.
un gavēnis no pirmdienas.

bāaac.. lielveikalā kkāda beibe, kas prezentē produktiņus, nagla sakrauj savus produktus manos ratiņos, dzirdējusi kā es saku kristenam, ka vajag saldo krējumu un pienu. nebija grūti izkraut, bet nu faaaa, tik tālu jau vienkārši aiziet, ka tev met tos produktus virsū.

un klusēt es gribu ne jau tāpēc, ka būtu sapratusi, ka tā ir prātīgāk, bet tāpēc, ka nīče teica, un man arī tā liekas, ka visrupjākais vārds, visrupjākā vēstule vēl ir labdabīgākas, godīgākas par klusēšanu. gribās izklusēt viņā caurumu un pārklusēt viņu uz pusēm kā elsberga rindiņās. bet es tikai īsu laiciņu ..tieši tik, lai sanāktu pakalpojums gan man gan viņam.