šodiena ir rītdienas vakardiena

lūdzu, palaidiet mani mežā. darba grafik, lūūdzu. 2/3 algas jau aizgājušas uz masāžām, jo ķermenītim vajag tos pieskārienus, savādāk jau trešajā dienā aizskrietu atpakaļ, pareizāk pie viņa rokām. ar uzsēšanos uz antidepresantiem bija vieglāk, tiešām nesaprotu, kā ar to tikt galā, vienīgi, sākt pelnīt vairāk un staigāt pie marinas burvīgajām rokām divtik biežāk,tas ir tikpat bieži, kā mazgāt zobus. viņa pēdējā laikā masē ar visu roku līdz elkonim, radot sajūtu, ka vienkārši slīd pa manām līnijām. mātišķo krievu sieviešu gādības pieskārieni un tajās divās stundās tiešām atlaižu savu krampjaino tvērienu pēc paijāšanas un esmu mierā. liekas es viņā sāku pat iemīlēties. viņa runā par čakrām un manu saspringto gurnu līniju, kamēr lēnām iemiegu pēcvīnam līdzīgā atbrīvojošā skurbumā.