09 March 2010 @ 09:12 pm
 
asinsvadi uz vīriešu rokām, tumšās spalviņas uz apakšdelma, zoda bedrītes un rugāji, sasprēgājušie pirkstu gali un rupjās pēdas. no rīta appētīju un sasmaidījos, ka kaut kas tāds atdots manai baudīšanai un priekam.

vīrieši smaržo pēc svešuma. gribās iepazīt, sajust, pieskarties viegli, nesagriezt, nesašķelt, neizlauzt, neizplēst, to, ko sargā viņu aizsegtā miesa, jo tā brīvība zem atbildības kārtas ir tas, ko viņi dod ar savu nepieradināmību. pamosties, pieglausties un piesūkties pilnai ar mieru, ka kāds ir to devis.
bet ne jau par pusi no cilvēces populācijas, bet par vīriešiem tas.
 
 
09 March 2010 @ 09:42 pm
 
izžuvis izbeidzies kaķītis kā trīsdimensiju herbārijs skaisti caurvējā iebalzamējies. bail, ka slokas papīrfabrika atkal sapnī rādīsies.