deklamēts dzejolis sākumā, ritmiskas bērnu un sieviešu raudas.
šite
un maļenkaja jadasķ, nevis gadasķ. no vārda jad, ja pareizi saprotu. krievu valodu mācīties tikai caur mūziku un dzejas grāmatām kkā kreisi sanāk.

cilvēkiem, kas skatās kā es mācos ir par ko smieties. ja es veiksmīgi nolauzīšu pārbaudes laiku.. tad es vnk viņu nolauzīšu. privātā dzīve aiziet pa pieskari. izdzīvos stiprākais. vai nu puika, vai draugi. a pagaidām raujos uz divi. sanāk tāpēc, ka puika aizņemts..
bet es jau puikam teicu, ka viņam ir stulba draudzene, jo vienīgais, kas mani silda darba vakarā ir doma par to, ka man vajag ārējo cieto disku un jaunu dakšu ritenim, kaut arī par algām skaidrības vairs nav.
un pēc darba gribās ēst, mūziku un tad gulēt ielociņā. saēdos dubultas vakariņas, uzlieku kko depresīvu un smilkstu viens pats. iemiegu aukstā istabā, jo tā vieglāk aizmigt, bet nakts vidū sataustu radiātoru un uzgriežu, jo tad līdz 5iem ir uzsilis karsts un vieglāk piecelties.
bet es jūtos tiešām stulba.tik daudz kļūdu. es ceru, ka nākamnedēļ būs vieglāk.