uztaisīju viņam žuljēnu, bet tāpat temperatūra cēlās. ņemot vērā, ka pie 38 viņš vairs nepazīst savus bērnus, tagad mums vēl ir laba reakcija, jo viņš tikai paprasīja kāpēc es esmu uztaisījusi pasākumu, kamēr viņš slimo un, kas ir visi tie cilvēki. pa visu pirmo stāvu bijām tikai divi. ilgi domāju un sapratusi izslēdzu televizoru, lai viņš varētu paprasīt, kur visi aizgāja.
kamēr taisīju ferveksu, suicidālā manierē viņš jau bija iemīcījis iekšā trīs miega zāles, kuras es nebiju pamanījusi un savākusi, un pieprasīja noru džonsu saldākam miedziņam. tagad gulēšu krēslā ar modinātāju ik pa stundai, klausīšos vai nepaliek sliktāk, un mērīšu temperatūru lielam, nekustīgam, krācošam tētim, tikai tāpēc, ka viņš uzskata, ka jebkādā veidā panākts miegs ārstē. pabļaustijos uz viņu, bet viņš ir mīļums, kad vēlāk masēju viņam pēdas viņš pirmsmiega halucinācijās murmināja, ka viņam ir ļoti skaistas pēdas un, ka tas laikam no manis. un tās miega zāles nebija stipras, vai viņš meloja, ja reiz sāk murmināt no dīvāna puses katru reizi, kad pārslēdzu mūziku uz ko citu un var uzstutēt galvu, lai pateiktu, ka "more than this" vajag uzlikt uz repeat. patiesībā man ir ļoti bail, par viņa zāļu lietošanas ieradumiem, šodien netīšām uzdūros xanax paciņām un receptēm, un es zinu, ka tās nevarētu būt vienīgās. jau runāju ar viņu par to...mmh viņš tagad murgo par sapulci un prasa "ko tagad darīt?" .. jā, bet gan jau viņš saņemsies.kaut mamma ātrāk izvāktos. mūžīgi neapmierinātā sieviete.