gribu iet mežā. tur rosīšanās un sava ķermeņa uzturēšana optimālā stāvoklī, kad dzīvojās ilgāk, nepieļauj čakarēšanos. tad esmu savās vajadzībās minimālistisks veselums ar tieksmi uz baudām, primitīvām un nerafinētām. un nav vairs kā tagad, kad sajūtu, ka esmu tāds mākslīgi nesmuks pļurrr, kas apaudzis ar pa vienai nolobāmām kārtām.

šodien tieši vectēvs ieminējās, ka laikam plāno pārdot. ne jau tāpēc rīt braukšu, bet arī pie reizes jāpaprasa kas un kā. maziņš pleķītis, bet tāds ļoti īpašs kā bērnības rotaļlaukuma gabals.

vidzīts atkal atlūza. bet sākam atmest darbadienas vakaru (ie)dzeršanu. vēlās vakariņas, american dad, napoleona plāni- ja apņēmības pietiks, darbu varam nemaz nemeklēt, tāpat būs zvērīgi daudz darāmā.

3 h ar mere existance autobusā uz savu izolēšanos
esmu riktīgi apdzisusi, varbūt vieta palīdzēs un mīlestība, kas caur objektīvu. vēl kādu stāstu noklausīt. uzpildīties, lai var šķiesties.