jūtos kā konfekšu veikalā, kad runa par fetišiem. miniatūra beibe skolnieču sarkanajos svārciņos šitādā aukstumā aizdefilēja šūpojoties gurnos tajā gaitā, kas kliedz, ka viņa ir dejotāja, vai, ka izliec muguriņu un elso ritmiski vismaz 6 reizes nedēļā. uzreiz sagribējās kaut ko, nez pat ko.. būtībā es varu būt abās durvju pusēs vienādi laimīgi, esmu skraidījusies īsajos, rūtainajos bruncīšos apkārt un es arī noteikti māku priecāties par pašu cilvēku smukumu un asins vārīšanās procesu kā tādu, nediskriminējot pēc dzimuma, ja reiz mani tas paķer. vispār- āda nepazīst atšķirības, aizgūta doma, ka tam pierādījums ir tad, kad izslēdz gaismu.. bet tā tāpat ir ķircināšanās kategorija, jo līdzīgi kā nabukovs, kas meklē nimfeti, zinot, ka pēdējā lolita nomira vēl pirms manas piedzimšanas, tas, kas man patīk sievietēs ir atskaņas no viņām, tāpēc, pilnā nopietnībā saukta par biseksuālu, apvainotos.kflkewglkrjlk aizmirsu kāda bija doma sākot rakstīt