ā jēj.mani tikko zīmēja.. liekas man galīgi nepatiktu sēdēt un pozēt, ja tas nebūtu duujuukeer. būs par to jāpārliecinās vēlreiz.
un nogriezu matus. matu nogriešanā ir kaut kas no mini pārdzimšanas sajūtas. gribēju ko radikālu, bet  frizieris renārs teica, ka to ko biju izdomājusi, to labāk nē un ar tādām lietām riskēt nevajag, tie būtu kādi pāris mēneši vismaz- tagad nevaru to atļauties. un vēl sarunāju, ka mana zolīdā galva pēc jaunā gada tiks pie vecā labā dreda, ko šoreiz laikam nosaukšu par montmorensiju kā suni laivā ar trim, vai lorensu,par godu renegātu tēlojošajam. man ļoti viņa pietrūkst-kad viss var sataisīties kā uz baznīcu un tas dreds kā mīļlieta, spilgtākais atgādinājums par to vasaru, kas neļauj aizmirst, ka tik grāmatvedīgi ar mani nav.
man nav kur turēties un ko virpināt, ja uztraucos.
un nav ko aptīt ap matiem, ja gribas sekretāres copi.
šņuk.
jo neuzticamāk sevi parāda mani draudziņi, jo vairāk es pieķeros sentimentālām, taustāmām lietām, kas mani pamet vienīgi tad, kad viņas pieviļu es un tieku no viņām vaļā. kaut gan jā, jā, jā.. nav tādi neuzticami cilvēki, ir tikai manas neattaisnotās cerības.

b@%$#* kaput plānam par jauno gadu melnsila mājiņā pie jūras. noignorēju apkures un ūdens jautājumu. visas tās aizsalstošās trubas vasaras mājiņu sakarā.. pff
kā teica, tad fonteinā jau viesnīcas studentu istabiņas arī rezervētas. tā jau bija sarunāta parīt no rīta stopēšana. zvārtavas pilī arī viss aizņemts. viss, ko iedomājos un varu pavilkt ar savu budžetiņu nesanāk. prom, vīnu un sarunas.