27 August 2009 @ 01:16 am
ceturtdiena  
pietika ar mazu kārdinājumu, lai es atkal uzputotu + viņš uzvedās kā cūka, vienīgi šoreiz jau trīs dienas un ierobežotā telpā =

atvainojās, kaunējās un raudāja.. man pašai bija kauns par to, ko viņš nezin.. tad divu dienu nosacīts izmisums, jo kā mazajam bērnam vajadzēja attiecību risinājumu tagad un te. bet viņš ir mierīgs kā par diviem, kad pirmā diena paiet. mēģināsim iet prom turpinot praktizēt visu, kas līdz šim radījis pieķeršanos vienīgi jau ar pareizi iegrozītu smadzeni un, ja sanāks tā lēnam aiziet, tad laikam nevajadzēja nemaz, ja nē, vēl labāk mums abiem, kaut vēl joprojām muguras smadzenēs sēž, ka mēs visticamāk esam ne viens otram taisīti. nevaru izteikt, cik ļoti novērtēju, ka viņš ļauj atkāpties.. jo svarīgs man viņš ir ļoti. neskaidra ir tikai forma, kādā viņš man būs blakus.

jebkurā gadījumā, man ir citas lietas par ko domāt un ņemties. polijai biļetes nopirktas.. tas prasīs savu. termiņi darbiem jau spiež, spāņu valoda un izmisīgā ņemšanās apkārt neatļauj attiecību problēmām pamosties pirms pusnakts.

vakar pamodās nelaikā. kādu skuju pēc man vajadzēja to visu stāstīt džekam no malas, nevis parunāt ar kādu draudzeni. skaips ir mauka.
 
 
27 August 2009 @ 09:56 pm
ceturtdiena  
pat provocēti viņi neuzvedās kā jūtīgi cilvēki. nervu atkailināšanu pietaupījuši vakariem, kad jūtas sasodīti vientuļi un nesaprasti. kpēc to nevar darīt arī 3os pēcpusdienā..?

aaaaa un man ir bez 2 stundām 21.. ar to es sevi apsveicu.