***
atkal jūtos mierīgs.viņš atbrauca.
pēc tiem puikas prombūtnes pārtēeei-pāartēei vakariem, īpaši la grand final vakarā pēdējā piektdienā/sestdienā un mazlietiņ arī uz svētdienas rītu, biju pamatīgi aizrāvies + medikamentu un alkohola netīšā sasummēšana deva vietu ne tikai morāli nebijuši smagām paģirām.
ja es būtu vīrietis, es viņu tajā rītā būtu bildinājusi. viņš ir perfekta sieva.
neko īpaši nepārmet, smaida par muļķību, nes mani uz vannu, vāļājas ar mani pa gultu visu dienu un glauda galviņu.. ieritināties viņam klēpī bija labākais nedēļas brīdis.
viņš būtu bijis mazliet greizsirdīgāks, ja nebūtu koncentrējies tikai uz svētdien sastrādāto un, ja manis mīļošana nebūtu aizņēmusi visu laiku, jo pāris jautājumos varēja just, ka šajā daļā viņš gribētu iedziļināties detaļās, ka nepatīk tas viss.. bet es teicu, lai viņš neņemās un ir mierīgs, un viņš bija.

ūun vēl visa noilgošanās uztaisīja jumtubraucošu seksu. pat ienāca doma pārvērtēt annas sludinātā periodiskā celibāta piekopšanas īsto jēgu un kvantitātes/kvalitātes pareizās proporcijas izvērtēšanu. prombūtne ir tik jauks spēriens attiecībām.