31 May 2009 @ 11:46 pm
svētdiena  
***
šodien viņš raudāja. kā mazs bērns, kad cenšas kko izspiest, ar sejas izteiksmi, kurai veiksmes gadījumā būtu jāizraisa līdzjūtības un vainas sajūtas vilnis. sēdēju blakus un veiksmīgi apkaroju vēlmi viņu mierināt. un viņš paraudāja, piecēlās, izberzēja acis un ielīda pie manis mīļoties, kā vainīgs.

trakākais, ka zinu, ka tas nav ne tuvu tam kā viņš to visu juta, bet es tāpat nesaprotu kāpēc es to redzēju tik riebīgi.