20 January 2009 @ 02:05 pm
otrdiena  
ārsti,it sevišķi tie ar dzīvo padomju mantojumu-takta izjūta un iejūtība.
ir jāmāk uztvert cilvēku kā gaļas gabalu tikko tas paver ķirurģijas nodaļas durvis, kaut gan pieļauju, ka tas atvieglo konveijera būšanu, jo stundas laikā pirms manis izgāja divi cilvēki.. un tā visu dienu.. neapskaužami.

medmāsiņa Žanete,mazliet kā skapis un ar ūsām, tomēr baigi foršā izrādījās- par saviem studiju gadiem pastāstija, par to, kā līķu rokas mājās nesusi, lai trennētos.. tāpat bija ļoti, ļoti bail..

.. tomēr interesanta sajūta, kad tevi šuj- tiešām jūt, ka velk to diegu un, kaa pievelk stingrāk- pilnīgi, kā rokdarbos- tehnika nevarētu būt krasi atšķirīga. jāaa..par šūšanu gan prieks, jo Žanete man vēlāk teica, ka dakterīte zināma kā ļoti "smuka" šuvēja.. rēta esot maziņa un nemanāma.
tagad mazliet sāk sāpēt, jo viss izgājis un kko pret sāpēm aizmirsa iedot, bet drīz atbrauks Kriksis, atvedīs man augļus un visi nāks skatīties un prasīs kā es jūtos :D
 
 
20 January 2009 @ 09:02 pm
otrdiena  
šodiena liek domāt par termiņa beigām.