nekad nebūtu domājusi, ka uz manu "ilgi glabāto" (netic jau, ka var vienkārši tā arī nejusties līdz šim) pieķeršanās verbalizēšanu atbildēs kko līdzīgu "awww.. paldies".. pilnīgs futbols vienos vārtos. nē, nu es arī tā esmu darījusi, bet tad jau bija skaidrs, ka keksus mēs kopā vairs necepsim. un tas baigi grūti nāca, tiešām grūti un man likās, ka viņš to gaida un, ka es esmu mazliet viņu aizvainojusi pēdējā laikā. likās, būtu jauka un ekskluzīva vainas izpirkšana.
nu nekas. pieņemsim, ka ir tā, kā viņš teica- nevar un viss (pēc dažiem mēnešiem un deviņiem aliņiem savādāk:D ). tikmēr es patrennēšos maģiskajos vārdiņos, lai varētu arī bez aliņu palīdzības dabūt kaut kad tā plūstoši ārā:D bet vispār šaubos, jo pamēģināju pateikt pat caur čerez ņemagu. nepatika. ne reakcija, ne kā es sajutos pati.

bet bija tas sen- manas domas ir cikliskas.tagad man itkā tas vairs nav aktuāli, bet ja jau rakstu, tad mierā neliek.. :)