strādāju kā psihiņš- atkal bēgu.
randiņa vietā aizgāju pagulēt. tāpēc, ka viņš izvēlējās tik pretīgi to visu traktēt. ūn tāpēc, ka es esmu čība un pārliecinu sevi, ka dzirkstoša sabiedrība pati uz paplātes neservējās. vēl divas nedēļas tā kā vēl ir iemesls atlikt personīgo dzīvi, pēc tam tas būs vienkārši nožēlojami un ņergas cienīgi.

un šorīt aizmirsu savu pēdējo seksa reizi, kas nozīmē, ka man vairs nav detaļu pie kā kavēties, lai smaržotu pēc sevis tikai sava prieka pēc. par ko es domāšu ar puspaceltu kreiso uzaci.