| |
[May. 28th, 2014|08:38 pm] |
|
Šodien uzzināju, ka izrādās var nopirkt kaut kādas kreisās oyster kartes. Tobiš pakistāņu kontingentos (droši vien arī ne tikai pakistāņu) zem letes pārdodoties kaut kādi mistiskie oysteri par teju uz pusi lētākam naudām. Un man sķita, ka zem letēm tikai cigaretes tirgo. Es protams kā godīgs citas valsts pilsonis neielaistos nekādās darīšanās ar noziedzīgajām oyster kartēm, bet citi tautieši to vien meklē kā kaut kur nošmugulēties, inčīgi katrā ziņā. Lai gan pīpēt kontrobandas cīgas ir viena lieta, šis jau skan biš nopietnāk. Bet enīvei, neesmu iedziļinājusies, pataupīšu informācijas meklēšanu kādam vel garlaicīgakam vakaram par šo. |
|
|
| |
[May. 28th, 2014|07:21 pm] |
Man tā gribās, lai kāds atbrauc ciemos. Jūs nevarat iedomāties. Bet neviens nebrauc.
Biju pat gatava nopirkt L biļeti, lai tikai uz kādu nedēļu atbrauktu, bet priekšnieks nedod atvaļinājumu vasarā. Un ātrākais, kad es tikšu kaut kur aizbraukt ir Novembris. |
|
|
| Alexander Supertramp |
[May. 27th, 2014|09:26 pm] |
| [ | music |
| | Eddie Vedder - Long Nights | ] |
Mana visu laiku mīļākā filma tomēr ir Into the Wild.
Es arī gribētu aiziet līdz Aļaskai un tur nomirt. |
|
|
| |
[May. 27th, 2014|05:49 pm] |
|
Es slēdzu iekšā sildītāju. |
|
|
| |
[May. 27th, 2014|11:15 am] |
Esmu pilnīgā un galīgā neomā.
Vabrūt tā kopā savelkot ir normāli nogulēta aptuveni stunda.
Līdz trijiem naktī, gultā blakus esošā persona zipāja hokeju un pēc tam nelabā balsī sāka pīkstēt idiotiskais dūmu detektors gaitenī.
Ļaušu minēt, kad tad lops nolēma, ka ir laiks beigt kaukt. Nav jau ko minēt, skaidrs, ka tieši tad, kad celos, lai ietu uz darbu. |
|
|
| |
[May. 23rd, 2014|08:16 pm] |
Izteicu vēlmi atgriezties pie sarkanās matu krāsas.
Civilvīrs novaikstījās un nedeva savu piekrišanu.
Secināt varu tikai to, ka jābeidz vienreiz uztraukties par citu viedokli un galu galā jādara tas, kas man liek justies labi.
Bet enīvei, sarkaniem matiem tomēr nebūt. žēl. |
|
|
| |
[May. 22nd, 2014|08:05 pm] |
| [ | music |
| | Led Zeppelin - Whole Lotta Love | ] |
Vitamīnu lietošana un augļu kokteiļu dzeršana ir devusi rezultātus. Nu jau esmu tik spēcīga, ka nespēju vairs keramiku rokās noturēt to nesaplēšot.
Vienu brīdi turēju rokā kafijas tasīti, otrā jau stāvēju ar asiņojošu roku pie lausku čupiņas. Es protams ātrumā nekad neesmu spējusi reaģēt adekvāti un arī šodien tā nenotika. Aiztriecos līdz pieliekamajam, aptinu ap roku milzīgo balto vannas dvieli un roku izstiepusi taisni, ne pārak diskrēta manierē nesos uz ofisu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.
Virtuvē nomazgāju roku, sadakterēju brūces, aplīmejos ar rozā bērnu plāksteriem, kas nez kāpēc bija vienīgais, kas bija ofisa aptieciņā un viss bija čiki.
Iznākot no virtuves gan pamanīju, ka esmu mazliet pārspīlējusi ar savas traumas nopietnumu, kolēģē nobijusies jautaja vai esmu nogriezusi pirkstu. Pavēros apkārt un sapratu, ka tā ari izskatās. Gaitenī uz grīdas nomests milzīgais aisņainais dvielis, pa ceļam esmu pamanījusies arī pieķerties pāris baltām stenderēm, atstājot šausmu filmas cienīgus asiņainus pirkstu nospiedumus. Atgriezos nozieguma vietā un ievēroju arī, ka tur pa perimetru mazliet pašķīdušas asinis, kas ir apbrīnojami, ņemot vērā, ka beigu galā sagriezu tikai dažus pirkstus. Bet katrā ziņā, šis bija manas dienas jautrākais notikums. |
|
|
| |
[May. 21st, 2014|04:54 pm] |
Es jau vairs nezinu ko iesākt. Mana seja ir briesmīga, tāda man viņa bija pirms 10 gadiem, tāda man viņa ir šodien.
It kā jau pats esi pieradis uz savu pumpaino ģīmi skatīties, bet kad darbā menedžere pajautā vai man viss labi un vai esmu droša, ka man mājās nav blusu, kas naktī sakodušas seju, paliek tā neforši. Un tad es iedomājos, lai arī man pašai varbūt šķiet, ka izskatos normāli, viss ko cilvēki redz ir blusu sakosta seja.
Skaidrs, ka mani neviens neņems darbā pie front desk ar tādu seju. |
|
|
| |
[May. 19th, 2014|11:37 pm] |
Par virsrakstiem runājot.
"Latvijas hokeja izlase ļoti svarīgā spēlē piekāpjas Baltkrievijai".
Es teiktu, ka 'piekāpjas' varētu būt diezgan neprecīzs raksturojums. |
|
|
| |
[May. 16th, 2014|08:39 pm] |
|
Vakar noskatījos Memento, aizvakar Mr. Brooks un secināju, ka tūlīt aiz tizlām un lētam šausmu filmām, manā ieienītāko kino žanru sarakstā varētu ierindoties tādas šizo filmas. Vēl man baigi patika arī simts gadus atpakaļ redzētā Identity ar foršo Kjūsaku, kas man atgādina, ka janoskatās vabrūt vel reiz The Raven, lai gan šī filma ne tuvu nebija tik episka, cik tā būtu varejusi būt. Bet varbūt man vienkārši ļoti patīk Po, kaut kā neforši un man šķiet, šim gabalam bija milzīgs krutuma potenciāls un Kjūsaks bija īstais, bet kaut kas tur nesanāca. Ok. Skatīšos vēl reiz, pierunaju sevi. |
|
|
| |
[May. 16th, 2014|07:17 pm] |
|
Zin kā. Ja kāds tev aiz muguras kaut kur, kaut ko klusiņām, zem atslēdziņas raksta, totāli nepamet sajūta, ka esi derīgs tikai ļoti ierobežotam skaitam aktivitāšu, neesi pelnijis kaut ko zināt, tiec atzīts par sliktu esam vai ari tiek perināta kāda sazvērestība, kas novedīs pie tā, ka ne pie kā laba tas nenovedīs. :) |
|
|
| |
[May. 15th, 2014|11:19 pm] |
Sasodīti gribās šašļiku.
Bet laikam jau nespīd vēl tuvākajos mēnešos.
Pametot aci pāri pagalma vārtiem, ieraudzīju, ka mums ir milzīgs pagalms. Tikai aizdirsts gan ne pa jokam un pieejams ar tikai kaimiņiem, kam logs uz to pusi. Laikam viņi lien ārā pa to logu, lai šad tad izžautu savu veļu starp vecajām mēbelēm un citiem lūžņiem. Dažreiz ejot garām indiešu kababnīcām un ēstuvēm riktīģi garšīgi nosmaržo pēc kārtīgas grillētas gaļas, bet viņas vienmēr visas izskatās tik ļot skečī, ka jāsāk reķināt cik ātri varēs paspēt atskriet atpakaļ līdz majām.
Kādu laiku atpakaļ a M (kas ir nokritusi no zemes virsas un pilnīgi pārtraukusi visus sakarus ar mums) iegriezāmies vienā no tām skečī picērijām, kur iekšā pāris aprūsējuši galdiņi, mazliet dubļaina grīda un aiz letes, caur atvērtajām sētas durvīm var redzēt, kā iekšpagalmā kāds tiek spīdzināts. Teicām, ka ņemam eat in, jo ārā drusku lija, un mums iedeva vienkārši picu kastē, bez nekādiem galda piederumiem. Ja būtu ņemušas take away, gan jau būtu dabujušas vienkārši sastāvdaļas celefāna kulītē. Bet jā, nolēmu, ka vairāk jāraksta par to, kā mēs te dzīvojam. |
|
|
| |
[May. 12th, 2014|01:04 pm] |
Aizskrēju no rīta līdz kantorim šādas tādas ģēlas nokārtot. Atskŗeju mājās, uzvilku savas urlu bikses un sievu sitamo kreklu, un ķēros pie mājas šrubēšanas.
Pamatīgi visu izmēzu, apmierināta ar dzīvi iegāzos gultā, atdarīju savu enerģijasdzēriena bundžu un sapratu, ka ir tikai 11. Laiks, bez šaubām, kā par spīti ir saulains un kā reiz, lai ietu uz parku, bet tā kā pagajušo reiz manu vientuļo pastaigu iztraucēja, kāds kam nu par katru cenu vajadzēja dabūt manu telefona nr, vairs man negribās tur iet. Vismaz ne vienai. Bet kaut kad jau būs jābeidz raustīties, jo man patīk parkā. Ļoti gribu kaut kad pierunāt E izbraukt ar laivu pa parka dīķi, bet viņš baidās noslīkt tajā peļķē. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2014|02:25 am] |
Mans klēpjdators kļuvis par stacionāro. Padzīvojis un daudz ari piedzīvojis, un šķiet beidzot būs pienācis laiks arī man meklēt jaunu rumaku.
Nu neba jau nu es būšu tā, kas viņu meklē, bet enīvei.
Ā un jā, vispirms jānopelna nauda. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2014|10:44 pm] |
|
wwe ir kļuvis garlaicīgs. Tik daudz runu, tik maz ekšena. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2014|08:28 pm] |
|
Turns out I'm a girl gamer. Just love gold miner. Joks. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2014|04:19 pm] |
| [ | music |
| | Pink Floyd - Money | ] |
Bakalaura aizstāvēšanā, kas nu jau gadsimtu ilgā pagatnē, man tikai uzdots jautājums, kurš mani neliek mierā vēl šobaltdien.
Vai Džeimss Džoiss bija feminists?
Nobēru argumentu jūru un teicu : "Jā ir!" Manus argumentus atzina esot par invalīdiem, bet jautājums palika neatbildēts. |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2014|08:04 pm] |
Par manu ikdienas lasāmvielu ir kļuvusi domu biedru grupa 'Latvieši Londonā', kas ar katru reizi šokē un uzjautrina arvien vairāk.
Šodienas pērle :"Ir vanasizstabu kur vajag kapitālais remonts, ja gadam ir vēlme atbraukt apskatīties!"
Man ir tikai viens jautājums - kā, pie velna, šis cilvēks zina, ka pirms pakārtojuma saikļa jāliek komats? |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2014|12:17 am] |
Katru reizi, kad kāds pasaka, ka esmu klusa, kautrīga, noslēpumaina - vai jeb kas cits no šīs sērijas, man gribētos vienkārši piecelties un iziet no telpas.
Man ir 2 varianti:
1. Man patīk uzņemt infomāciju, ne dalīties ar to.
2. Esmu garlaicīga un nedaudz provinciāla un man kauns, ka kāds to uzzinās.
3. Es sliecos uz punktu numur 2, jo man patīk runāt, bet lielāko ties tās ir pilnīgas dumības, ko man gribās runāt. Un vispār man par ļoti daudzām lietam kauns, jo man ir diezgan poor background un man šķiet, ka es totāli esmu iestrēgusi posmā 'sūdīgi gāja manai mammai, sūdīgi gāja manai vecmammi, sūdīgi ies arī man, par pārējiem nerunājam, jo visi ir miruši.'
Bet oh well, rīt būs jauna diena un man jāgaida kāds svarīgs telefonzvans, kas varētu mani drusku uzraut kājās. Bet tas jau ir cits stāsts, kurš cerams sekos. :) |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2014|07:44 pm] |
Es te jau labu brīdi vīpsnāju un ķiķinu. Siltums un mīlestība staro no šiem ļaudīm. Un fonā neizsīkstošie lakstīgalas treļļi.
"Lai tie tirliņi aizrijas ar saviem šampinjonu laukā saubagotajiem bleķa pensiem un centiem! Mums, īstiem letiņiem viņus nevajag!
Mums pietiks ar patriotismu un lakstīgalas treļļiem zaļā laukā! Kas nodod Dzimteni, tas ātri un viegli nodos māti! Nekādu žēlastību viņiem! Atgriešanās tikai par samaksu un caur filtrācijas nometni! Nepieļaut viņu nokļūšanu vadošajos amatos! Un nepaklausības gadījumā sodīt ar visbargāko sodu: Atpakaļizsūtīšanu uz ārzemēm!" |
|
|