|
May. 15th, 2014|11:19 pm |
Sasodīti gribās šašļiku.
Bet laikam jau nespīd vēl tuvākajos mēnešos.
Pametot aci pāri pagalma vārtiem, ieraudzīju, ka mums ir milzīgs pagalms. Tikai aizdirsts gan ne pa jokam un pieejams ar tikai kaimiņiem, kam logs uz to pusi. Laikam viņi lien ārā pa to logu, lai šad tad izžautu savu veļu starp vecajām mēbelēm un citiem lūžņiem. Dažreiz ejot garām indiešu kababnīcām un ēstuvēm riktīģi garšīgi nosmaržo pēc kārtīgas grillētas gaļas, bet viņas vienmēr visas izskatās tik ļot skečī, ka jāsāk reķināt cik ātri varēs paspēt atskriet atpakaļ līdz majām.
Kādu laiku atpakaļ a M (kas ir nokritusi no zemes virsas un pilnīgi pārtraukusi visus sakarus ar mums) iegriezāmies vienā no tām skečī picērijām, kur iekšā pāris aprūsējuši galdiņi, mazliet dubļaina grīda un aiz letes, caur atvērtajām sētas durvīm var redzēt, kā iekšpagalmā kāds tiek spīdzināts. Teicām, ka ņemam eat in, jo ārā drusku lija, un mums iedeva vienkārši picu kastē, bez nekādiem galda piederumiem. Ja būtu ņemušas take away, gan jau būtu dabujušas vienkārši sastāvdaļas celefāna kulītē. Bet jā, nolēmu, ka vairāk jāraksta par to, kā mēs te dzīvojam. |
|