|
May. 12th, 2014|01:04 pm |
Aizskrēju no rīta līdz kantorim šādas tādas ģēlas nokārtot. Atskŗeju mājās, uzvilku savas urlu bikses un sievu sitamo kreklu, un ķēros pie mājas šrubēšanas.
Pamatīgi visu izmēzu, apmierināta ar dzīvi iegāzos gultā, atdarīju savu enerģijasdzēriena bundžu un sapratu, ka ir tikai 11. Laiks, bez šaubām, kā par spīti ir saulains un kā reiz, lai ietu uz parku, bet tā kā pagajušo reiz manu vientuļo pastaigu iztraucēja, kāds kam nu par katru cenu vajadzēja dabūt manu telefona nr, vairs man negribās tur iet. Vismaz ne vienai. Bet kaut kad jau būs jābeidz raustīties, jo man patīk parkā. Ļoti gribu kaut kad pierunāt E izbraukt ar laivu pa parka dīķi, bet viņš baidās noslīkt tajā peļķē. |
|