| |
[May. 30th, 2013|01:12 pm] |
Kad pirms diviem gadiem uzsāku darba gaitas, ātri ātri arī uzradās vajadzība pēc dzīvokļa. Toreiz īsti nebiju informēta ne par īres cenām, ne par komunālajām izmaksām un vispār galvenais bija tik pie dzīvokļa. Iekš ss.lv ieraudzīju sludinājumu par viensitabas dzīvokli Teikā, piezvanīju un sarunāju jau pēc pāris stundām iet skatīties. Tiesa gan jau tad kaut kāda iekšējā nelāgā nojauta man bija, ka pensijas vecuma krievu tante, kas 'apgalvo', ka ir juriste, bet mazgā traukus ēdnīca nebūs gluži īrnieka sapnis, tomēr vēlme pēc sava, nu relatīvi sava, dzīvokļa bija spēcīgāka. Parakstījām līgumu. Samaksāju 220 Ls drošības naudu, tobiš 2 mēnešu īres maksu + komisjas naudu dīlerim, vai ka jau nu viņi saucās. Kad sāku pārvest mantas jau secināju, ka mēbeles ir nu kādas viņas ir - skapis, kurā neko nevar īsti ielikt, bufete uz ļodzīgām kājiņām un durvīm, kas nu nekādi neverās ciet, kaut kāds galds un vienguļamā gulta, kura labākajā gadījuma izturēs tikai segas svaru. Bet ta kā darbs bija un alga radījās daudzsološa, nopirku dīvānu. Tālāk sākās problēmas ar televīziju, jo it kā bija, it kā nebija. No saimniece neko nesapratu, tapēc pirmo reizi nācās pateikt skarbāku vārdu, ka nevajag man viņas baltcomu, pati uz sava vārda visu nokārtošu. Kādu brīdi dzīvoju un tad jau nāca tāda kā apskaidrība, ka 110 Ls mēnesī par vienistabas dzīvokli ir mazliet par šerpu, lai gan komunālie maksājumi tika reklamēti kā īpaši zemi, proti ziemā nepārsniedzot 60 ls, arī te man nācās secināt, ka 60 ls tomēr nav nemaz tik maz, ja vel papildus jamaksā pašam par internetu, tv, elektrību un gāzi. Vidēji mēnesī nācās šķiries no 200 ls. Un visu tā labi apdomājot, vienistabas dzīvoklis ar sūdīgām mēbelēm, briesmīgu padomju laika ledusskapi, kurš elektrību vienkārši aprij, laikam tomēr nebija 200 ls vērts. Bet tad kādu dienu saimniece nāca klajā ar paziņojumu, ka tiks iegādāta veļas mašīna.Jā iepriekš šādas ekstras dzīvoklī nebija. Priecīgāks prāts palika, jo nu sava veļas mašīna tomer ir mazliet parocīgaka kā netīro drēbju vešana no Rīgas uz Aizkraukli. Veļas mašīna pie mums ieradās kādus 3 mēnešus pēc šīs idejas. Un patiesība veļas mašīna neiradās, bet gan paši tai bruacām pakaļ uz veikalu. Lēnām, lēnam saimnieces attieksme kļuva mazliet neciešama un sklerotiska. Cilvēks nav sazvanāms, katru mēnesi atkārtojās viens un tas pats scenārijs, kad uz sarunāto tikšanos viena no pusēm neieradās. Tā vietā, lai ērti parskaitītu naudu uz bankas kontu, viņa vienmēr nāca ar kaut kādu mistisku kladīti un rēķināja visu pēc saviem izdomātajiem tarifiem. Skaidrs protams bija tas, ka bankas parskaitījums bija tabu jo acīmredzot VID nebija informēts par šī dzīvokļa izīrēšanu. Bet tas galu galā arī nav tik svarīgi, lai es par to uztrauktos. Taja brīdī nebija. Tad nu, kad 2 gadus vēlāk ar dzīvesbiedru pieņēmām lēmumu mazliet nomainīt lokācijas vietu, nācas to paziņot arī siamniecei. Mēnesi iepriekš, kā jau zolīds cilvēks, piezvanīju un pabrīdināju. Lai gan īres līgums jau sen bija iztecējis, tomēr visu izdarīju laicīgi. Dzīvokli izberzu tīru un spožu, izvēdināju, piedavaju arī atstāt savu dīvanu, veļas žāvētaju un vēl šo to, kas varētu noderēt nakamajiem īrniekiem. Viņa piekrita. Sestdienas vakarā noorganizējām atslēgu nodošanu. Brīdī, kad sestdienas vakarā pulkstens jau rādīja 21:00 un es, atceļot visu savus plānus, gaidīju saimnieci, sapratu, ka neviens taču neiradīsies. Arī uz telefona zvaniem neviens neatbildēja. Svētdienas rītā, piezvanīju, pateicu, ka atstāju atlēgas pastkastītē un dodos prom. Balle beigta. viss, miers.
Pēc pāris dienām saņēmu zvanu, kurš no saimnieces puses noritēja krievu valodā un tika uzsākts ar tekstu - kā tev nav kauna?
Godīgi sakot lielāko daļu sarunas pat nesapratu par ko ir runa. Es viņu neesmu brīdinājusi mēnesi iepriekš, ka izvācos, atstāju visu dzīvokli smirdīgu un netīru un ar kaut kādām savam mebelēm. Radās sajūta, ka dzīvojam 2 dažādā pasaulēs. Dzīvoklias tīrs un ja arī tur ir kāda smaka , tad nav gluži manos spēkos kontrolēt ventilāciju, un galu galā mēs visi zinām, ka tas ir 5 stava iedzīvotaju liktenis saost visu, ko kaimiņi gatavo. Mani nervi protams neizturēja, saku kliegt uz viņu un pasūtīju tajā pat valodā, kāda tiku uzrunāta. Protams mana mamma, kas man bija palīdzejusi visu iztīrīt, mazliet ņēma pie sirds piezīmi, ka viss esot netīrs un atzvanīja saimniecei, lai noskaidrotu kas un kā. Atbilde bija - nu skaidrs, kāda māte tāda meita, tagad es saprotu kāpec te viss tik netīrs. Lai nogludinātu konfliktu piedāvajām saimniecei 15 ls, lai pati atver logu un izvēdina, bet pretī saņēmām atbildi, ka viņa ir aizņemta un veca pensionāre, kam nav laika. Kad summa izauga līz 25 Ls, aizņemtība un vecums izgaisa. Paliku ļoti sarūgtinata par to, ka it kā labas izīrētaja un īrnieka attiecības var pārtapt tādā absurdā tikai tāpēc, ka kāds vēlas no otra izspiest naudu. Es protams nevēlos vainot ne konkrētā cilvēka nacionalitāti, ne vecumu, bet teikšu atklāti - pretīga krievu vecene. Neba jau tur tiks kaut kas tīrīts un manis atstātās mēbeles tiks savaktas sev.
Šorīt tīri intereses pēc nolēmu iemest aci ss.lv, kur šeku reku ieraudzīju dzīvoklīti, no kura teju biju izvākusies - http://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/teika/ejngh.html
Ireaugot, ka nu jau cena ir augusi līdz 120 Ls žoklis atkārās, un es īsti nesaprotu vai tiešām tas ir normāli par mazu vienistabas dzīvokli, 5 stāvā, kurā lietus laika tek logi, kurā nav durvju, kam ir vecas drausmīgas ārdurvis, veca briesmīga sadzīves tehnika, dažas mēbeles, kas ir uz sabrukšanas robežas ir atbilstoši maksāt 120 Ls. Man gan nav citas pieredzes ar īrēšanu, tomēr gan kolēģi, gan skolas biedri tomēr izdzirdot šo summu neviens nebija sajūsmā par to, ka es maksāju tik 'zemu' īres naudu. Respektīvi mans secinājums ir tāds, ka tā ir brutāla krāpšana, ievietotās fotogrāfijas ir 2 gadus vecas, kad arī tika veikts tā saucamais kosmētiskais remonts. Komunālie, kuri pēc sludinājuma nepārsniedz 60 Ls, sevī neietver elektrību un gāzi un arī par internetu un tv pašam jārūpējas. A un vel pie beniņierm guļ bomzis, līdz ar ko trepjtelpa 24/7 ož pēc urīna un citām nelāgām lietām. Ja tas kāda uztverē ir 200 Ls mēnesī vērts ieguldījums, tad veiksmi. Pēc tik pretīgas cilvēka attiesmes vienīgais, kas man nāk prātā ir iešana uz VIDu ar visu līgumu, kā arī cerība, ka nakošie īrnieki tiešām būs tādi, kas tur visu salauzīs, piedirsīs un vēl nemaksās īri.
Lūk tā. Nekas svarīgs jau nav, tomēr pieredze ir pieredze un nakošreiz zināšu, kā nepadoties cilvēka spiedienam un uz kaut kādiem absurdiem mēginājumiem man draudēt atbildēt tieši tāpat. Muļķīgi jau es izdarīju samaksājot tos 25 Ls par neko, tikai mīļā miera labad, tomēr strīda karstumā gribējās, lai tas vienkārši beidzas. Nenovēlu nevienam tādus saimniekus vai vispār jeb kādas darīšanas ar tādiem saskābušiem un riebīgiem cilvēkiem, kam ir tik iesīkstejusi taisna domāšana. Es tomēr mēģinu dzīvot ar domu, ka ja tu pats būsi jauks arī cilvēki tev atbildēs tapat, žēl, bet šoreiz nācās vilties.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}