Leduslācīša sapnis

10.1.07 23:36 - zemteksts

izgrieziet vakarus no diennakts
citādi es jūdzos
tur iekšā nav tā spārnojuma, kas pārņēma kādreiz ejot tikties
tas nav tas, kas man ir vajadzīgs, vai tomēr ir?
es nespēju gaidīt, tas nogalina, lai atļautos atteikties
un nespēju ar sirdi novērtēt to, kas ir
ar katru brīdi pinos ar vien dziļāk, tieku saistīta
mana sirdsapziņa man neļaus cīnīties par brīvestību

es neesmu iemīlējusies un visu rēķinu ar prātu
un jūtos kā patvērumā, kad gremdējos sarunās ar citiem
sajūtot saites, es jūtos nelaimīga, jo tās mani biedē un nedara vidi saldu
negribu dot veltas cerības, bet veicinu to rašanos

es negribu sasteigt, bet nespēju tā turpināt
es varētu zaudēt galvu, sirdi, prātu, bet man nesanāk
tas nav atkarīgs no gribas
dzirksteles ir iekšā, tik jāuzpūš liesma
bet ne katrs to prot (kaut iespējas ir daudziem)

nedrīkstu radīt ilūziju ar atzīšanos
jo nezinu, kas ir otrā pusē
man bail, ka viss saplīsīs, jo nojautas būs maldinātas

jā, esmu tikpat steidzīga un nemiera pilna, kā šī pasaule
un gribu pārāk daudz pārāk īsā laikā
bet es nogurstu spēlēties ar vārdiem, gaidot dzirksteles un siltumu

šobrīd neesmu izlēmīga, lai lemj citi...
man tikai vajag to sajūtu, kad esi vajadzīgs un mīlēts
vienkārši tāpat

siltumu un mīlestību.
apdomā.

• 1 raksta
• ir doma

10.1.07 20:14 - sadzīves ainiņas

vecs vīrs pasniedz roku savai dāmai, kad kāpj tramvajā
kāds cits savējās roku tur savā plaukstā, ejot pa ielu
kaķis ir ļoti pūkains un sabužināts
viens cits lavās pāri sliedēm
smiltis veido rakstus, it kā ūdens straumes veltos
ūdens ir auksts
tajā ielā iederētos tramvajs. zirgu visdrīzāk
gar sliedēm ejot, var atrast staciju
tramvajā dota vieta sievietei, kas nosmej, ka jau tāds vecums, ka vietu dod, vēl ārā kāpjot atzinīgi pateicas. silti
turpat kāda sieviņa nopurpina, ka kāda jauna sieviete nav radusi sevī vēlmi palaist apsēsties vecāku cilvēku, turklāt ar daudzām mantām (nejauki, bet tā norātā ir blondīne ar liekajiem nagiem)
bērnelis vingrina savu balstiņu vairāku pieturu garumā, grūti nākas nomierināt
"Tu esi viena skaista meitene" ir glaimojošs, bet tomēr pārāk plašs jēdziens, ne jau to gribējās dzirdēt, bet laikam nevar prasīt pārāk daudz, konkretizēti jautājumi tika noklusēti

• ir doma

9.1.07 21:55 - paradokss

šitā jau vairs nevar.
man jāmācās, bet nekas nelien galvā, domas klejo ap daiļliteratūras grāmatām, filmu krājumiem datorā un...
un tajā pašā laikā esmu sasodīti labā omā un pati brīnos par to, cik daudz esmu gatava un spējīga padarīt.
Man tikai bail tā palikt gaisā.

• ir doma

3.1.07 21:22 - palīgā!

uztvere saasināta, atkal bailes no cilvēkiem
auksti - rokas kā ledus
mazliet skumji un vientuļi
fonā nejēdzīga mūzika, zobos - zaļš flomāsters ar pazaudētu uzgali

bet nejēdzīgākā ir sajūta it kā karātos gaisā, kad atpakaļ iet nedrīkst, bet nav pārliecības, ka uz priekšu gribas

• 6 raksta
• ir doma

27.12.06 23:23 - mistērijas jeb cik pasaulē maz cilvēku

Ansis ir
1) Vara draudzenes brālēns
2) Pāvela (kursabiedrs) klasesbiedrs
3) mammas&tēta kursa biedrenes dēls (ja vien visas pazīmes neviļ)

• 4 raksta
• ir doma