ir sapņos tādas vietas, kuras atkārtojas, vai ne. šonakt biju mazā pilsētiņā pie jūras redzēju karti, pat zinu, kur viņiem pasts, kur - autoosta un veikali, kur galvenais zooveikals. nejauši ieklīdu tajā un redzeju skaistākos putnus pasaulē - dekoratīvie baloži arī tur bija un vēl kādi putni - baloža, fazāna un pāva krustojumi. skaistums mani pārņēma tik ļoti, ka gribēju tiem pieskarties un gandrīz izlaidu no būra. veikala īpašniece nāca iekšā un sāka ko klaigāt, bet pārdevēja tāda - tā taču Renāte, mūsu pustrakā daktere atkal no nezkurienes pārradusies, viņa regulāri te nāk (un sapņos es tiešām tur esmu regulāri, tikai sen nebija gadījies), tā pati, kas toreiz paipalai kāju saglāba (wft?) bet es tikmēr glāstīju dūnas zem spalvām un sapņoju par lielu putnu voljēru, kurā visus skaistuļus turēt. un tad pa pilsētu ejot nejauši nokļuvu brīvdabas kora mēģinājumā pilsētas svētkiem par godu un nekādi nespēju no tā izvairīties par spīti tam, ka mani noteiktā vietā gaidīja jz mintaka un tad starp dziesmām un dejām ieraudzīju jūru, kas bija zaļa ar zilām putu cepurēm un nespēju sev nekā padarīt, jo ta vilka un sauca mani sev tuvāk līdz attapos pie biezas stikla sienas, ar kuru pilsētiņa no sāļajām šļakatām pasargā kultūŗas mantojuma ēku sarkanos ķieģeļus tiešī blakus jūrai