man piezvanīja un piedāvāja martā uz nedēļu braukt līdzi svētceļnieku grupai uz Franciju, dažas dienas Parīzē, tad Tezē. martā. semestra vidū. tur jau būs lapiņas un zaļgani zālāji. un Parīze ir totāls monamūrs, vēl tikai Budapeštā un Vīnē ir bijis tapat kā tur - izkāp no autobusa un saproti, ka varētu tur dzīvot. tāda ļoti mājīga un piederīga sajūta
un valodas barjerai tas būtu vajadzīgais kills. endorfīnu sprādziens. kā lai tagad koncentrējas