mani sapņi vienmēr ir ļoti pietuvināti realitātei - viss, ko uztver maņas apmēram tikpat spilgts kā nomodā. nav jau ne vainas. tikai dažreiz, kad sapņo par ikdienu - reālu, prozaisku ikdienu ar ikdienas situācijām un sarunām un strīdiem un pamosties, ir ļoti grūti saprast un pieņemt, ka īstā realitāte ir šī - bez situācijām un sarunām un strīdiem
ceru, ka zemapziņai kādreis apniks mani čakarēt vai vismaz ta pāŗstās kaisīt sāli pāpītē