20. Oktobris 2012
man šķiet, ka mirklī, kad jūrai pa vidu no akmens galda našķējos ar olīvām, tunčamaizi un svaigu burkānu, malkojot tēju, veroties bezgalīgajā horizontā un jūras putnu rimtajās kustībās, klausoties klusumu, šalkas un šļakstus, manī ienāca sen nejusts miers.
pret galvas žākstiem, mīlas išūziem, finansu problēmām /insert necessary/ rekomendēju svaigu gaisu, dabu un jūru. vislabāk līdzēs pikniks uz akmeņaina mola