7. Oktobris 2012
jūtu, ka kļūstu par krāsns apkures patriotu. saprotu jau, ka visiem šīs vaimanas līdz kaklam, jo no tā nevienam siltāk un priecīgāk nepaliek, bet es tiešām tikai tagad saprotu kā ir cilvēkiem ar krāsniņām - kā buržujiem, kamēr pilsētniekiem jācer uz dabas nelabvēlību nedēļu garumā - ne pienācīgi izlīst no gultas, ne izmazgāt matus, ne mierīgi aizmigt ar kāju virs segas. tā vietā jāguļ zem divām segām.
atsaucu apgalvojumu, ka esmu polārā mitrene. varbūt arī esmu, bet man vajag ieziemoties, jo šis nu nav paciešams. es tiešām guļu visa zem segas jo ne vien deguns, man pat ausis salst. par kājām nerunāsim - šovasar uz pirkstiem var saskaitīt tās reizes, kad gulēju bez zeķītēm