šorīt nekādu transcendentālu pārdomu vai eksistenciālu sāpju. brokastīs sviestmaizes ar gurķiem, pleilistē Bohemian rapsody un citi Merkurija dziedātie lielie hiti, nekādu neērtu patiesību, viss rožaini un sekli, jo pamodos kā maija saulīte (nē, tiešām - citiem tas ir normāli?), paskatījos spogulī un tur, manai pasaulē daiļākajai sejai apkārt burvīgi mežonīgas cirtas. ņemot vērā to, ka šobrīd nemaz neesmu resna, mana seklā skuķa būtība gavilē un jodelē