kādā no sieviešu žurnāliem sen sen atpakaļ lasīju, ka sapņi mēdzot cilkiski atkārtoties, nonākot vienādās situācijās, ka tā zemapziņa grib mums ko pateikt
nu, man nav iebildumu, ja tā grib ko teikt, galvenais, lai pasaka līdz galam. šorīt, piemēram, sapni, kurā biju admirāļa meita, kas kaut kādā veidā cēlu mērķu labad bija spiesta puslīdz sadzīviskā strīdā publiski nostāties pret tēvu un tad, lai mani ņemtu savā aizgādībā (!) jauns zemākstāvošs, bet ļoti perspektīvs virsnieciņš pasludināja mani par savu līgavu, tad nu turpat visu acu priekšā lai būtu piedienīgi mūs arī salaulāja (tā ir, ka augstākās jūrniecības amatpersonas var precināt?). tēvs īsti tēvišķīgā atriebībā viņu gribēja turpat uz vietas aizsūtīt Bīstamā Misijā, bet priekšpavēlniecība iejaucās un jaunlaulātajiem uzdāvināja kāzu nakti līdz pusdeviņiem rītā, kad viņš nu gribēja cēli gulēt atsevišķi, bet es uzbāzos, jo ne nu viņam būtu bijis mani jāprec, ne kā un tagad nu jānem labākais ko tādā situācijā var paņemt. tad es viņam piegāju cieši klāt (jaunēklis bij vaimanu-ku-glīšs, protams) un liku nenomirt tai misijā, sekot vajadzēja lielajam sūcienam un kaislīgām seksa ainām, tad dažādiem dramatiskiem notikumiem, ko no iepriekšējās reizes, kad redzēju šo sapni neatceros, bet tad pa mani ļoti aizrautīgi sāka mīcīties nogarlaikojies sunītis, kas pamodināja pie pleca guļošu kaķīti. kaķītis, aiz laimes par to, ka ir, kam piegulēt, salaida manī divdesmit pīķus un es, ziņkārē slāpdama, cieši aizžmiegusi acis nekādi nespēju nosapņot turpinājumu

seciniet paši - tiklīdz prāts atslēdzas manas smadzenes ar lielāko prieku ģenerē romantisku un erotisku h****. kazi - jāierunā kasetē un jāsūta izdevniecībām, ja nu kādu latiņu mācībām varu nopelnīt