15. trollejbusā braukā džeks ādas jakā, melniem matiem, kas astītē saņemti glāsta tetovējumu, kas sākas mazliet aiz auss un pazūd zem tēkrekla. vismaz senāk braukāja. kad domāju par pagājušo pavasari un dzīvi kojās, kaut kā visdzīvāk atceros tieši vēja šalkoņu tikko sprāgušu liepu pumpuros, pavasara saules sveicienu uz deguna pirmā vasarraibuma, mitras zemes smaržu un vēlmi ar pašu mēles galiņu tikko manāmi pieskarties smalkajai kontūrai. vajadzētu garšot pēc Hersheys šokolādes sīrupa