ja tas vakardienas pasākums bija paredzēts par to, ka pret dažīem vīriešgabaliem izturos neiecietīgi un ar augstprātību, lai mani karmiski atsēdinātu un liktu justies nožēlojami, neglītai, nemīlamai un vēl visādi citādi draņķīgi, tas izdevās. blakus sēdošie krāsotie mati, pārspīlēti garie akrila nagi, solārijā iegrillētais ģīmītis ar perfekto šovakar-eju-medīt meikapu, pseido krokodilādas zābīši, baisi kakla rotājumi, tāda komunikācijas un sarunu uzturēšanas prasme, ka riebj, man kādu laiku lika justies tiešām mazvērtīgi, līdz uzķēru, ka visu laiku tieku testēta attiecībā uz nu jau sen ku bijušu ieķeršanos. ar tik primitīviem paņēmieniem, ka pat man tas tapa skaidrs. klusēju kā partizāns un tēloju muļķīti. attiecīgi izskatījos (mati - vnk baisi, meikapa nekāda, mugurā kas maisveidīgs), respektīvi naivitātes pakāpe - ļoti augsta. acīmredzot ar visu to tomēr tiku uztverta kā (nopietna?) konkurence. mirklī, kad nathalie cole dziedāja par mīļoto, kas aizgājis pie "store bought hair" atskārtu, ka man tas neko vairāk par tīksmināšanos ka viņi viens otram piestāv neizsauc. man tiešām neinteresē!!! Ju hū!
ēdu tunča konservus ar sviestmaizi, apceru saņemties un paberzt māju, kurai tas ir absolūti nepieciešams un sapņoju par rītdienas gastronomiskajām izvistībām. tas būs šiki! t.i. ja viss izdosies kā iecerēts. pat olas nokrāsošu(: