23. Marts 2012

lasu vecus ierakstus un sajūsminos par jūtu intensitāti. kā jau vienmēr tādos gadījumos, man šķiet, ka es vairs nekad tā nemīlēšu. tas, protams, bija mokoši, gals bija neiedomājami sāpīgs, es ilgi kārpījos no tās bedres ārā un tomēr ir kāds neizskaidrojams šarms tajās sajūtās, es gribu vēlreiz tā just, tikai ar hapīendu

/es tevi mīlu ir kliedzoša, smacējoša patiesība. tu esi man vajadzīgs, esi ar mani. es gribu lai tu esi laimīgs. es gribu būt laimīga. es gribu būt tev blakus. es gribu būt pie tevis. esi ar mani (c) neraate

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: