man būtu daudz vieglāk būt, ja katru reizi, kad tieku tuvākā kontaktā (reizēm netieši ķermeniskā) ar kurtuāzās mīliņas objektu nebūtu konkrēti iesvīdusi un nojaukta dažādiem hm interesantiem ķermeņa šķīdumiem. jo ir grūti būt netīram, sūdainam un smirdīgam, ja blakus viens kā Apollons svaigā, tīrā darba formā dudinās ar kādu niķīgo vai dusmīgo, ir līdz absurdam seksīgumam maigs un pacietīgs, kamēr tu lūdz lai zemīte atveras (ko viņa, protams, nedara)
vēl, protams, var cerēt, ka viņš izrādīsies gejs vai pilnīgākais kretīns. tomēr laikam labāk kretīns, jo vismaz kaut kāda cerība paliek, vai ne