6. Jūlijs 2011

mojo sobačje ģelo

un tad, tajā tālākajā nākotnē, kad ņemšu suni, tas būs pavecs, daudz ko piedzīvojis susurs. jo cilvēkiem jau liekas seši vai astoņi - tas tak ir vecs vaimanuvaimanuoioioi. bet es gribētu tieši vecam dāvāt laimīgus pēdējos mūža gadus. visticamāk no patversmes, visticamāk izbijušo ubagotāju līdzgaitnieku, jo viņi ir tik rāmi savā daudz cietušo līdzgaitnieku burvībā, ka nekāds pasaules ļaunums viņus nepārsteidz. tādēļ vajag pārsteigt ar labestību, sirsnību un rūpēm
un pat ja tādam zvēram desmit vai divpadsmit gadu, vienmēr jau pastāv iespēja, ka suns pārdzīvos tevi pašu. jo mēs visi taču reiz mirsim, tikai nav zināms, kādā secībā

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: