faktu, ka pirmo reizi kopš pagājušās nedēļas esmu spējīga funkcionēt arī vertikāli, atzīmēju ar grīdas uzslaucīšanu un istabas izmēšanu. patiesībā jau tas ir egoistiski, jo jūtos pietiekoši dzīvotspējīga, lai gulēšana blakus mātei un diviem kaķiem sāktu mani disturbēt, bet vismaz spogulis rāda cēli bālu skaistuli nevis zaļgani vai zilgani pelēcīgu špoku
ienīstu organisma psihosomatiskās reakcijas. kādu dienu vēļ aizmirsīšu, ka tas man no stresa un sūtīšu pēc jurista testamenta sastādīšanai