2. Aprīlis 2010

pa kuru laiku viss kļuva šādi?


dažreiz man jums gribas tik daudz ko izstāstīt, bet nav čatiņa, pēc tam es padomāju un saprotu, ka nevajag arī. šobrīd es visintensīvāk dzīvoju mirkļos pirms viņa pieskāriena. iznākums ir skaidri zināms un paredzams, been there, done that, bet es gribu aiziet ar fanfārām, tāpat skaidrs, ka man sāpēs, tad jādara visu, lai sāpētu ne tikai man. jau zin, ka sāpēs, bet pirkstiņš jāliek ugunī, jāliek ugunī.

vēl pagājušajā nedēļā es iemīlējos čalī, kurš diezgan ticami, ka apgrozās arī cibā. kādēļ gan ne. vai ir dzīve ārpus cibas? /jautāja alu cilvēce neraate/
vēl es varu piebilst, ka esmu piekususi un man ir slinkums darīt jebko jēdzīgu.
un vēl es gribu bučoties. tādēļ, ka pavasaris un tādēļ, ka slapji. zem krāsaina lietussarga, protams.

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: