ielīdu dziesmu mapē, kuru vismaz divus mēnešus nebija iekšu attaisīt. šis būtu tik lielisks vakars lai konstruktīvi nogruzītos, bet drīz pēc Gregoriāņu koncerta klāt būs māmiņa un man nepavisam negribas skaidroties. pietiekoši slikti jau ir tas, ka labprātīgā piespiedu kārtā biju spiesta rakāties pa TĀM bildēm un skatīties viņa daiļajā vaigā. es zinu - ja vien man izdotos atrast to dziesmu no filmas, es varētu kādas divas diennaktis gruzīties bez apstājas izbēdājot visas neizbēdātās un pusizbēdātās bēdas un tad savākties mierīgai bezbēdu eksistencei, citādāk šitie pusaudzīgie jūtu uzplūdi pašai sāk dergties. brīnos, ka neesat mani masvaidā atdraugojuši