šodien uzbrukušas un nelaiž vaļā kaut kādas pārcilvēciskas skumjas. gribas ielīst kādam klēpī, saritināties kamoliņā un klusu pabūt. nav kam
diemžēl nav arī laika nekonstruktīviem emocionālajiem stāvokļiem, tādēļ jāaiziet līdz veikalam, jāuztaisa ēst vai vismaz jāsaēdas kaut kas garšīgs, jāpalasa žurnāls vai žanīna buasāra un kaut kā jāmēģina tikt ar to galā
kaut kāds bēdu lejas sindroms piemeties. brr