šodien biju līdz riebumam lietderīga - dedzināju vakar no pagraba noravētās milzu nezāles, pupu stulmājiem plēsu nost pākstis, salasīju pilnu atvilktni ziemas āboliem, izmazgāju kaķi, iekūru krāsni, iemērcu pupas rītdienas salātiem, tūlīt iešu uz veikalu, iemērkšu drēbes, tad mazgāšu grīdu un kārtošu māju un vakarā pārgurusi iekritīšu gultā lai izlemtu, ka tādas v.d. 100 gadu nevienam nafig nav vajadzīgas, ja pirmāk māmiņai uznācis dārza darbu bums

turklāt man visu laiku šķiet, ka pa mani kaut kas rāpo. tas sākās jau tad, kad strādājām ar pupām un baidos, ka tie daudzie mūdži varētu būt kas šausmīgāks par blusām. brr