un vēl man šodien uznākusi smacējoša tuvākmīlestības lēkme. man tagad šķiet, ka es katru no jums varētu sabučot slapju un sabužināt, bet tā jau viegli domāt, kad esi mājās viens pats, jo kopā esot jau vienmēr uznāk kautrība vai labākajā gadījumā pasprūk nejauša sajūsmas pilna frāze, bet tā var vienīgi blenzt mīlas pilnām acīm, mēģināt materializēt sirdssiltumu un apskaut tā, lai paliek vieglāk
jūs taču ziniet, cik neveikli un neprasmīgi es izrādu jūtas