atskatoties uz šo vasaru man jāsecina, ka vismaģiskākais brīdis bija šovasar, kad mēs sēdējām pie Adrijas jūras, skatījāmies kā pāri otrā pusē itāļi ieslēdz vakara gaismiņas, saule grimst jūrā, cikādes san arvien skaļāk, vietējie izklīst pa vasaras mājiņām, āra kafejnīcas regejs kļūst mazliet klusāks un nakts elpo arvien skaļāk. vienā mirklī jūra bija tādā caurspīdīgā īpaši zilā krāsā un likās, ka galu galā viss būs labi