Ērikam Ādamsonam 'Abakuka krišanā' ir tā epizode, ka varonis ieiet veikalā, lai nopirktu baltas kurpes savai līgavai (kuras viņam, protams, nav) un saka, ka viņai ir lielas, ļoti skaistas pēdas. tikko vienā no grāmatām, kuru lasu, autore tik skaisti uzrakstījusi par mazām krūtīm, ka kūstu un izkūstu. kādēļ mums vienmēr jāiedomājas, ka skaists ir tikai kaut kas 'pareizajā' lielumā.

"Viņa ienāca pa mazajām durtiņām, pa labi, kad skatās uz miksēšanas pultīm. Staigādama uz pirkstu galiņiem, viņa izskatījās tā, it kā grasītos atvainoties, un viņai mugurā bija balts krekliņš ar pavisam smalkām plecu lencītēm. No turienes, kur stāvēju, proti, aiz stikla, es nevarēju uzreiz ieraudzīt viņas seju, taču, meitenei apsēžoties, es ievēroju, ka viņai ir pavisam mazas krūtis, un man sagribējās tās noglāstīt."
Anna Gavalda "Ambra" ("Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida" R: Atēna, 2005)