lai cik briesmīgi tas neskanētu, es uztraucos nevis par to, ka uz karnevālu kur tomēr kārojas gaisu apostīt nav ko vilkt vai ka grūti būs to sasodīto karpu sataisīt ja es nebraucu rīgā šovakar un par to, cik slikta meitene es esmu un par neatbildētajiem vai neaizsūtītajiem apsveikumiem vai nekārtīgo māju un nemazgātajiem traukiem un neiedomājamo cūkkūti kurā dzīvoju, bet par to, ka negribas un nesanāks un laikam arī nebūs mācīšanās trešajam janvārim. tie neizdarītie darbi mani smacē. atkal. un doma par janvāri uz skausta liek saslieties matiņiem. un es jau zinu, ka būs bumbās un baigi ok un pārdzīvojami, bet, pirms tas viss ir sācies, tas vienmēr biedē līdz stingumam