pat bērnības dziļajā izmisumā kad ļooti ilgojos būt par puiku, neapskaudu viņus par pienākumu mīlēt sievietes. nu, tad es, protams, tik gudri neizteiktos, bet puikas man vienmēr ir patikuši labāk. un ja tā nopietni paskatās uz daudzajām dāmiņām un ruksīšrozā tērptajā sievietītēm kas to vien zin kā pīkstēt, neko nevarēt izdarīt un ņirgāties par tām, kas resnas, nestilīgas vai vienkārši neiet uz esīti un apvainoties.. roku uz sirdas liekot, sevi daudz maz pazīstot nevaru iedomāties, ka spētu ko tādu mīlēt. nē, nu krūtis un dibeni jau ir skaisti un erotiski, un tomēr..
laikam man tomēr pārāk patīk vīrieši. kā tādi. interesanti taču
uz draudzenēm tas neattiecas, mīļcilvēki jau vispār ir ārpus visa. nē, iekšpus drīzāk..