es pazīstu dažus patiešām krietnus cilvēkus. dažiem palaimējas piedzimt labiem līdz kaulam. viengabalainiem un tik labiem, ka varētu vai apprecēt tādēļ, lai vienmēr būtu blakus
šodien man pašai arī gribas būt tādam cilvēkam. līdz kaulam labai, bez ne vienas netīras šķiedras, bez šaubu ēnas un savtīguma kripatām
tik pārpasaulīgi labai, ka mazliet bail. bet tādiem cilvēkiem ir ļoti grūta dzīve. tā paša krietnuma un atbildīguma dēļ
es esmu labs cilvēks, bet šobrīd sagribējās būt pavisam krietnai, bez šaubu ēnas, bez paštaisnuma, bez egoisma, tikai īsteni labai un krietnai kā nu es nezinu kam