viņš mīlēja savu melāniju, bet skārletu gribēja tikai gultā ievilkt, un bija pārāk gļēvs, gan lai ar viņu pārgulētu, gan lai viņai to pateiktu. un tā viņš ļāva skārletai notriekt savu iespēju ar batleru, gramstoties ap ešliju vilksu (redz', cik viņam zīmīgs uzvārds). tādi vīrieši kā ešlijs vilks(s) nav tirliņi un ņergas, un tai pašā laikā arī ideāli. ui, kā aizsvilos. viņi ir MĪKSTPĒDIŅI.