8. Augusts 2008
un šodien ir rītdiena un man vēl joprojām smagi šķebina vakardienas rimi cūkgaļas krūtiņa /?/
vai vīns. vai karstums. vai smacīgums. vai viss kopā
un es tikko atklāju, ka esmu kkad nezin kad /drošvien mazliet pirms atlūzu uz zans lienētā matrača vai pirms viņa man sejā laida ledaina ūdens strūklu jo es piepūtu vannu vai vēl pirms kaut kā, jo vakardienas notikumu secība ir dikti neskaidra/ sacibojusi
un vēl es mazliet krītu no kātiem, jo tieši tad, kad sagadās dzerstīties, jāuzvelk vissmukākās un visneērtākas kurpītes
un tagad man mazliet kauns un mazliet drebelīgi un žēl. sevis un vannas un zanes un globālās sasilšanas un āfrikāņu badacietēju un brazīlijas mūžamežu tāpēc es pravietiski teikšu, ka dzerstīšanās - tas, bērniņi, ir riktīgs īvil