laikam iešu lasīt prustu. nebūšu oriģināla. tāpēc ka vajag.


tāds pasīvs optimisms. miegs arī nāk

ir tik jauki, ka līdzās ir CILVĒKI un tik sasodīti nejauki, ka kāds šos ņem un apbižo. tik negodīgi. cilvēki ņem mani no labas sirds paspārnē, bēdas un visas paranoiskās domas aiziet nebūtībā, mirklī kad jau saliekas, ka tik traki nav, paziņo, ka mīl arī mani, tad vēl sastāsta cik es esmu forša un tad ierodas kādi kretīni kas piespļauj šamējiem dvēseli..
un tu skaties un aiz nespējas noticēt nedari neko

te nu boja pasīvais optimisms..